Kādi rūķi “dzīvo” Tamperē?
Rudens brīvlaika pirmajā nedēļā mums, trijām skolotājām - Gunitai Vīgupai, Lindai Erdmanei un Sanitai Helmšteinei, bija iespēja apciemot Tamperes Šteinera skolu (Tampereen Stenerkoolu).
Šteinera skolā mūs laipni uzņēma Dženija Vilkmane. Viņa mūs iedrošināja justies kā mājās un ļāva pašām plānot savu uzturēšanos skolā. Visi skolotāji bija pretimnākoši un ar prieku mūs uzņēma savās klasēs. Mēs jutāmies gaidītas.
Tamperes Šteinera skolai blakus ir bērnudārzs, kas oficiāli ir atsevišķa iestāde. Tajā pavadījām lielāko daļu mums atvēlētā laika. Tamperes bērnudārzā bērni ir sadalīti 7 nelielās grupās pēc bērnu vecuma. Nevienā grupā nav vairāk par 15 bērniem. To apmeklē bērni no 10 mēnešu vecuma līdz 7 gadu vecumam. Bērniem ir iespēja apmeklēt iestādi darbadienās no plkst. 7.00 līdz 17.00. Mēs izmantojām iespēju apmeklēt dažāda vecuma grupas.
Pirmajās dienās Sanita un Gunita devās uz vecāka vecuma grupu, kuru apmeklē topošie pirmklasnieki, apskatīja telpas, kuras atrodas nelielā, 100 gadus vecā namiņā, un ir ļoti mājīgas. Gunitas uzdevums bija uzzināt, vai Tamperē ir “Rūķu skola”, kādas prasmes bērnam nepieciešams apgūt, uzsākot skolas gaitas, un kā notiek bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušana. Sanita izzināja grupas dienas ritmu un skolotāju pienākumus.
Es pirmās dienas pavadīju pavisam mazo bērnu grupā, kurā jaunākais bērniņš ir 1 gadu un 2 mēnešus vecs. Strādāt ar tik maziem bērniem Tamperes Šteinera skolas bērnudārzā ir nesena pieredze, tāpēc skolotājas ļoti pievērš uzmanību bērnu individuālajām vajadzībām un pakārto tām dienas ritmu. Mazie daudz laika pavada spēlējoties gan iekštelpās, gan ārā. Šī brauciena laikā vēlējos uzzināt viņu pieredzi pasaku stāstīšanā, rādīšanā, kādas ir viņu tradīcijas, svinot dzimšanas dienas un izlaidumu.
Šajā nedēļā mēs piedalījāmies arī pirmās un otrās klases stundās, gājām divos pārgājienos, vērojām eiritmijas nodarbības, piedalījāmies individuālajās nodarbībās bērniem ar speciālajām vajadzībām, zīmējām un veidojām kopā ar bērniem, un daudz, daudz sarunājāmies ar skolotājiem.
Mūs visvairāk pārsteidza miers un atvērtība, ar kādu Tamperes skolotāji strādā. Sapratām, ka viņi lietas dara vienkārši, uzticoties bērniem, necenšoties tās izdarīt perfekti. Tad tās sanāk dabiski un rimti. Uzzinājām, ka bērnudārzā ir citāds dienas ritms un tradīcijas, salīdzinot ar mūsu bērnudārzu. Sapratām, ka to nevar un nevajag salīdzināt, tikai paņemt no šī brauciena to vērtīgo, kas der mūsu darbam.
Patīkami, ka brauciena laikā mēs varējām dalīties savās zināšanās, nelielos knifos, kā paveikt daudzas lietas. Skolotāji labprāt uzklausīja mūsu pieredzi un teica, ka to izmantos savā darbā.
Esot atpakaļ skolā, esam paguvušas dalīties iespaidos ar bērnudārza kolēģēm un pamēģinājām iet nelielā pastaigā ārpus mūsu skolas teritorijas kopā ar mūsu bērnudārzniekiem.
Un, jā, Tamperē dzīvo rūķi! Citi, tādi kā pie mums, daži citādāki. Tamperē katram bērnam ir savs rūķis – sargātājs, tāpēc tos nebaida ne sniegi, ne vētras, ne klintis, ne ziemeļbrieži un viņi var droši doties savās gaitās, izzināt plašo pasauli.
Paldies mūsu skolas rūķiem - Ingai Zemītei, Anetei Vaivadei un Kristīnei Marijai Upītei, par palīdzību formalitāšu kārtošanā, lai mēs varētu nokļūt Tamperē.
Visu Tamperes braucēju vārdā - Linda Erdmane.