Skolotāju pieredze Francijā.

Skolēni vienmēr gaida rudens brīvlaiku, kad pēc pirmā skolas ceturkšņa gribas ilgāk no rīta pavaļāties pa gultu vai bez pārmetumiem noskatīties filmu. Ko brīvlaiks nozīmē skolotājam? Bieži tas ir darba steigā nepadarīto darbu sakārtošanas brīdis. Ādažu Brīvajā Valdorfa skolā rudens brīvlaiks ir īpašs skolotāju mācīšanās laiks, kad pateicoties Erasmus+ sniegtajām iespējām liela daļa skolotāju dodas uz dažādām Eiropas valdorfskolām pieredzes apmaiņas braucienos vērot kolēģu darbu, aizgūt jaunas idejas un pēc tam ar tām dalīties skolotāju kolēģijas konferencēs. Apkopotais un sasistematizētais materiāls ļauj arī kolēģiem ieskatīties gan līdzīgajā, gan atšķirīgajā citu skolu pieredzē, ir iespējas dažādu skolu labo pieredzi un idejas izmantot savā darbā. 

Katra šāda iespēja un reize bagātina un izglīto arī kultūras ziņā, ļaujot skolotājiem apmeklēt dažādus muzejus, iepazīties ar kultūras norisēm, kuras pēc tam izmantojamas mācību procesā.

Inga un Harijs Zemīši oktobra beigās devās uz valdorfskolu Francijas vidienē, pavisam mazā lauku ciematiņā Sant Monuks. Pēc nedēļas Parīzē, kur tika vākts materiāls kultūras, mākslas, arhitektūras un literatūras vēsturē, kuru izmantot stundās vidusskolas klasēs, ceļš caur Šartru, Orleānu un Buržu un gar to senajām gotiskajām katedrālēm aizveda uz Moulinu, vietu, kuru jau ilgi apdzīvo cilvēki, kuriem būtiska ir vides tīrība, ekoloģiski audzēta pārtika, vērtības un cieņa savstarpējās attiecībās. Šādā vidē izveidojusies Sant Monuks valdorfskola. Tā ir skola, kura katru gadu izvirza noteiktu mērķi un cenšas to akcentēt mācību procesā. Prioritāte pēdējos mācību gados saistīta ar skolēnu gribas veidošanu un veicināšanu. Visā Francijā valsts mērogā ir pieņemts likums mācību un starpbrīžu laikā neizmantot mobilos tālruņus, lai veicinātu komunikāciju, mazinātu bērnu stresu un aktivizētu domāšanu. Un patiešām, katru starpbrīdi bērni, nevairoties no ne pārāk patīkamajiem laikapstākļiem, devās laukā, spēlēja dažādas spēles, pastaigājās. Sārtie vaigi un prieka dzirksts sejā liecināja par viņu prioritātēm. 

Daudz uzmanības mācību procesa laikā tiek pievērsts aktīvai darbībai. Skolēni dodas ar kājām garos pārgājienos, ceļā mācās, paši gatavo ēst, pēta un novēro dabas procesus. Laikā, kad viesojāmies Monuks skolā, 8.-9.klase gatavojās 5 nedēļu mācībām ārpus skolas – dabas pētīšanai vulkānu tuvumā, kurp dotos ar mugursomām plecos. Šādiem procesiem ir liels vecāku atbalsts, ir ģimenes kuras piedāvā reālu palīdzību, piemēram, savu vasaras māju, kur pārnakšņot, vai gulēšanas piederumu aizgādāšanu uz nākamo vietu. Gari pārgājieni (protams, bez mobilajām ierīcēm) palīdz katram skolēnam sevi disciplinēt, mobilizēt darbam, iekļauties ritmā un kolektīvā, kā arī individuāli iepazīt sevi, savas prasmes un varēšanu. Kā viena no mācību metodēm tiek praktizēta garu aprakstu veidošana, tieši atrodoties ceļā. Dienas laikā tiek atvēlēts laiks veidot savus pierakstus. Tas, savukārt, veicina domātprasmes un analīzes treniņu.

Piedaloties integrētās mācību stundās – valoda, ģeometrija un anatomija vai valoda, vēsture un kultūras vēsture, radās idejas, kā šo procesu veiksmīgāk realizēt arī pie mums, Latvijā un Ādažos. Pie mums pieņemts sacīt - jaunais kompetencēs balstītais standarts, bet Francijā tā ir ikdiena jau vairākus gadu desmitus, tāpēc vērotais stundās, starpbrīžos, dalība mācību procesā un sarunas ar skolotājiem bija brīnišķīga pieredze, iespēja pārdomāt idejas un dalīties pieredzē ar kolēģiem.